Rādītāji uzlabojas. Meži joprojām izzūd.
Šā gada jūnijā, sēžot konferenču zālē Amsterdamā, mūsu kolēģi nepameta sajūta, ka viņa atrodas ļoti ātrā vilcienā. Innovation Forum klimata pasākumā, kas norisinājās 16. un 17. jūnijā, diskusiju paneļos atkal un atkal izskanēja viena un tā pati tendence: noteikumi un normatīvās prasības ilgtspējas jomā kļūst arvien sarežģītākas, detalizētākas un stingrākas. Kopumā tās ir labas ziņas. Stingrāki standarti ir tie, kas nodrošina, ka apgalvojumam par oglekļa piesaisti ir reāls saturs un nozīme, nevis tas paliek tikai tukšs apgalvojums.
Taču vienmēr ir kāds “bet”. Un viņas prātā atkal un atkal atgriezās jautājums: vai mēs netērējam tik daudz enerģijas, cenšoties panākt, lai visi skaitļi būtu pareizi, ka esam pazaudējuši no redzesloka pašu rīcību?
Mērījumu slazds
Arvien vairāk institucionālo resursu tiek veltīts uzskaitei – datu pārbaudei, informācijas atklāšanai un darbības saskaņošanai ar jaunākajām vadlīnijām. Tas viss ir svarīgi. Taču nekas no tā pats par sevi nesamazina faktiskās emisijas ne par vienu tonnu. Mēs nevaram atļauties gaidīt nākamā standarta publicēšanu, pirms sākam rīkoties. Klimata pārmaiņas neapstājas, kamēr mēs pilnveidojam savu metodoloģiju.
Šī pretruna viņai kļuva īpaši skaidra saistībā ar terminu, kas Amsterdamā izskanēja vairākkārt, – emisiju mazināšana ārpus vērtības ķēdes (Beyond Value Chain Mitigation – BVCM). Aiz šī tehniski skanošā termina slēpjas vienkārša, taču steidzami risināma ideja: ar emisiju samazināšanu tikai savā piegādes ķēdē vairs nepietiek. Uzņēmumiem un valstīm ir jāiegulda arī emisiju samazināšanā un oglekļa piesaistē ārpus savām tiešajām vērtības ķēdēm, jo problēmas, kuras cenšamies risināt, – un jo īpaši atmežošana – neapstājas pie uzņēmuma oglekļa emisiju uzskaites robežām.
Ko viņa redzēja Rokan Hulu
Mūsu kolēģes izpratne par šo jautājumu kļuva daudz skaidrāka pēc nedēļas, ko neilgi pirms foruma viņa pavadīja kopā ar mazajiem palmu eļļas ražotājiem Rokan Hulu, Indonēzijā. Šie lauksaimnieki tiek apmācīti, kā uzlabot vides un sociālos apstākļus savās saimniecībās, tostarp īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus. Daži no viņiem ir sasnieguši līmeni, kad eļļas palmas audzē, vispār neizmantojot sintētiskos mēslošanas līdzekļus. Tas ir patiess sasniegums un vienlaikus atgādinājums, ka palmu eļļu, kuras ražošanai salīdzinājumā ar citām augu eļļas kultūrām nepieciešama salīdzinoši mazāka zemes platība, var ražot daudz atbildīgāk, nekā par to nereti liecina tās reputācija.
Tomēr joprojām pastāv viena ārkārtīgi nopietna problēma: globālais pieprasījums pēc augu eļļas turpina veicināt atmežošanu pat tad, ja lielajiem pircējiem formāli ir ieviestas politikas, kas paredz nepieļaut atmežošanu. Pētījumi liecina, ka zemes izmantošanas veida maiņa rada vairāk nekā 90 % no kopējām emisijām, kas saistītas ar eļļas kultūru audzēšanu. Tas nav maznozīmīgs faktors, ko iespējams kompensēt citviet, – tas ir galvenais rādītājs. Ja uzņēmuma politika aptur atmežošanu tā paša plantācijās, bet plašākā sistēmā meži joprojām tiek izcirsti, lai apmierinātu pieprasījumu, uzņēmuma politika formāli ir sasniegusi savu mērķi, taču planēta tik un tā ir zaudējusi mežus.
Kāpēc tas turpina notikt, neraugoties uz labajiem nodomiem? Tāpēc, ka politikas bez pilnīgas izsekojamības un praktiskas iesaistes ražošanas vietās ir tikai solījumi, nevis pierādījumi. Lai panāktu reālas pārmaiņas, pircējiem ir jāpieprasa izsekojamība līdz pat konkrētajam zemes gabalam un jāsadarbojas ar ražotājiem, nozares organizācijām un starpnozaru koalīcijām, kas spēj pārbaudīt, kas patiesībā notiek uz vietas, nevis tikai paļauties uz piegādātāju anketās norādīto informāciju.
Noplūde: problēma, kas slēpjas aiz labajām ziņām
Pat uzņēmumi, kas šajā jomā rīkojas atbildīgi, var netīši radīt negatīvu ietekmi citviet, izmantojot mehānismu, ko nozarē dēvē par “noplūdi” (leakage). Cenšoties palielināt ražību, lai izvairītos no jaunu zemes platību atmežošanas, pastāv risks veicināt monokultūru veidošanos un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Savukārt, pastiprinot savas iepirkumu prasības, piegādātāji, no kuriem uzņēmums atsakās, nepazūd – tie vienkārši pārdod savu produkciju kādam citam. Ja šim citam pircējam ir vājākas izsekojamības prasības un mazāk stingri nosacījumi attiecībā uz atmežošanas nepieļaušanu, meži tik un tā tiek izcirsti – ar to saistītās emisijas vienkārši tiek pārceltas uz pircēju ar zemākiem standartiem. Uzņēmums uz papīra var sasniegt neto nulles emisiju mērķi, kamēr globālā sistēma, kurā tas darbojas, turpina zaudēt mežus.
Tieši tādēļ ar atsevišķu uzņēmumu ambīcijām, lai cik patiesas tās būtu, nepietiek. Nesen publicētais Zemes sektora un piesaistes standarts (Land Sector and Removals Standard) ir nozīmīgs solis ceļā uz konsekventu un stingru prasību piemērošanu visā nozarē. Tomēr standarts ir efektīvs tikai tik lielā mērā, cik uzticama ir tā pamatā esošā izsekojamība un pārbaudes uz vietas. Noteikumiem uz papīra un praktiskajām pārbaudēm uz vietas ir jāiet roku rokā.
Kur slēpjas patiesās ietekmes iespēja
Finanšu sektoram šajā jomā ir īpaši nozīmīga loma, turklāt ne tikai nosakot izslēdzošas prasības. Ir svarīgi noteikt, ka finansējuma saņemšanas obligāts nosacījums ir izejmateriālu ieguve, kas nav saistīta ar atmežošanu, taču tikpat būtiski ir aktīvi veicināt iniciatīvas, kas sniedzas tālāk par vienu konkrētu vērtības ķēdi, – finansēt ainavu līmeņa un jurisdikciju mēroga pieejas, kas aizsargā veselus reģionus, nevis tikai tos zemes gabalus, no kuriem konkrētais uzņēmums iepērk produkciju.
Galu galā gan valstīm, gan uzņēmumiem ir jāmaina skatījums uz šo jautājumu. Mērķis nevar būt tikai: “mana vērtības ķēde sasniedz neto nulles emisijas.” Tam jābūt: “ainavas un valstis, no kurām esmu atkarīgs, saglabā savus mežus.” Tas ir plašāks, sarežģītāks un daudz lielākā mērā kopīgi īstenojams mērķis, taču tas ir vienīgais, kas patiesi atbilst problēmas mērogam.
Normatīvo prasību ieviešana strauji virzās uz priekšu, un tā tam arī būtu jāturpinās. Taču straujam progresam uz papīra ir maza nozīme, ja vienlaikus nesamazinās arī mežu izciršana praksē. Rīkoties ir steidzami un absolūti nepieciešami.
Fotoattēli: Rokan Hulu project/Preferred by Nature
Kā Preferred by Nature atbalsta rīcību klimata un mežu aizsardzības jomā
Lai saistības klimata un atmežošanas jomā pārvērstu reālos rezultātos, nepietiek tikai ar ziņošanu un prasību ievērošanu. Preferred by Nature palīdz organizācijām pāriet no iecerēm pie praktiskas rīcības, piedāvājot sertifikāciju, kapacitātes stiprināšanu un individuāli pielāgotus konsultāciju pakalpojumus. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir stiprināt izsekojamību, mazināt atmežošanas risku, veicināt rīcību klimata jomā vai ticami apliecināt sasniegto progresu, mēs atbalstām organizācijas ikvienā to ilgtspējas ceļa posmā.
Mūsu pakalpojumi ietver:
- Klimata, mežu aizsardzības un atbildīgas izejmateriālu ieguves stratēģiju izstrāde atbilstoši normatīvajām prasībām, zinātnē balstītām pieejām un vadošajām ilgtspējas sistēmām.
- Izsekojamības un likumības pārbaudes sistēmu stiprināšana, lai identificētu, pārvaldītu un mazinātu atmežošanas riskus visā piegādes ķēdē.
- Piegādātāju un ražotāju kapacitātes stiprināšana, tostarp atbalsts mazajiem ražotājiem ilgtspējīgākas un pret klimata pārmaiņām noturīgākas prakses ieviešanā.
- Atbalsts klimata pasākumu īstenošanā, veicot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaiti, izstrādājot emisiju samazināšanas stratēģijas un īstenojot ainavu līmeņa pieejas, kas vērstas uz atmežošanas pamatcēloņu novēršanu.
- Sertifikācijas un neatkarīgas atbilstības apliecināšanas pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot Preferred by Nature Ilgtspējas ietvaru un citas sertifikācijas programmas, kas palīdz apliecināt atbildīgu izejmateriālu ieguvi, izsekojamību un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu.
Sazinieties ar mums, lai uzzinātu, kā mēs varam palīdzēt sasniegt Jūsu mērķus klimata un mežu aizsardzības jomā.
